Ar ko Tev, lasītāj, asociējas vārdu salikums “web standards“? Vai ar interneta lapu ar standartiem atbilstošu HTML? Vai ar (x)HTML/CSS izkārtojumu? Vai ar strādājošu Javascript / DOM? Semantika, lietojamība, pieejamība?
Kad 1994. gadā Tims Bērners-Lī nodibināja W3C, šis visas lietas vēl bija tabu - līdz tam katrs tīmekļa izstrādātājs taisīja lapas kā nu sanāca. Līdz ar W3C parādīšanos sākās tīmekļa standartu izstrāde - 1998. gadā parādījās CSS2 specifikācija un DOM pirmā specifikācija, 1999. gadā pirmā pieejamības specifikācija, 2000. gadā parādījās XHTML 1.0 specifikācija.
Kas notiek Latvijā?
Mazliet vēsturiska atkāpe, kurai seko retorisks jautājums - cik daudzi Latvijas interneta risinājumu izstrādātāji zina par šādu standartu esamību, pārzina, kā tos pielietot, un konsekventi izmanto savos risinājumos? Diemžēl ļoti maz - no redzamākajiem varu nosaukt vien Grafton, C4, Burti un jau labu laiku arī mēs, RIDemo, aktīvi cenšamies ievērot tīmekļa izstrādes standartus.
Kaut arī Latvijas interneta izstrāde vēl joprojām ir pilna ar tabulu izkārtojumiem, kurš attēlojas pareizi tikai ar Internet Explorer 6, situācija vērtējama kā ļoti cerīga. Pēdējos 3 gados ir attīstījusies ne tikai Latvijas blogosfēra, bet tam paralēli arī izstrādātāju tehniskās zināšanas. Galvenokārt tāpēc, ka šo interneta dienasgrāmatu rakstītāji paši bija tīmekļa izstrādātāji, kā, piemēram, Artis Āre, kuru var uzskatīt par CSS kā izkārtojuma un stila valodas pionieri Latvijā.
Manuprāt, arī šobrīd galvenais dzinulis tīmekļa standarta ieviešanā joprojām ir Latvijas blogosfēras dalībnieki un arī freelanceri, nevis uzņēmumu vēlme iegūt plusu savā piedāvājumā, piedāvājot semantisku, standartiem atbilstošu un viegli uzturamu mājaslapu. Kāpēc uzņēmumi ir tik kūtri? Tāpēc, ka nav pieprasījuma pēc tīmekļa standartiem - klientam vulgaris ir vienalga, vai apakšā ir tabulas vai CSS, kā lapa izskatās Firefox pārlūkā; galvenais, lai lapas ar Internet Explorer 6 pārlūku izskatītos tāpat kā dizaina JPG fails.
Tāpat klienti nenovērtē SEO un mājas lapas pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tie savu mājas lapu vērtē tikai no sava redzes viedokļa, neņemot vērā, ka kāds no viņu mājas lapas auditorijas nespētu aplūkot mājas lapu ar pilnu tās funkcionalitāti. Līdz ar to arī izstrādātāji nerūpējas ne par koda semantiku (spēju to uztvert cilvēciski arī bez CSS un Javascript un spēju viegli uzturēt), ne par pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Kā uzlabot situāciju?
Tāpēc vispirms ir jāsāk ar klientu izglītošanu - ar izskaidrošanu, ko tīmekļa standarti var dot klienta mājas lapai un attiecīgi klienta biznesam. Diemžēl klients tomēr ir un paliek Dievs, kurš nosaka to, ko un kā grib, tāpēc piespiest nevienu nevar. Šeit varbūt akmens ir jāmet arī valsts institūciju dārziņā - Latvijā nav nekādu nolikumu, kas noteiktu tehniskās izstrādes standartus tīmekļa lapām, pastāv vien MK noteikumi, kuri lielākoties regulē mājas lapas saturu. Vienlaikus daudzas valsts institūciju mājas lapas ir novecojušas.
ASV šādu nolikumu pieņēma 1998. gadā - Section 508. Savukārt Nīderlandē, pagājušajā gadā tika pieņemts likums, kas noteica, ka valsts institūciju mājas lapām ir strikti jāievēro tīmekļa standarti, kas pamatīgo ietekmēja arī izstrādes tirgu, radot astronomisku pieprasījumu pēc standartistām (izstrādātāji, kas aktīvi ievēro tīmekļa standartus). Nīderlandes likums standartistu aprindās izraisīja sajūsmu, jo tas pirmais sapratnes solis no likumdevēju puses tīmekļa standartu jomā. Ja nemaldos, tad pagājušogad arī Latvijā pavīdēja informācija par līdzīga likuma vadlīniju izstrādi Latvijas likumdošanā. Diemžēl vairāk informācijas man par to nav.
Quo vadis?
Katrā ziņā ir skaidrs, ka:
- Latvijā tīmekļa izstrādes standarti joprojām ir ‘maza bērna’ stadijā;
- Nav nekādu institūciju, cilvēku grupu, kas mudinātu aktīvi un publiski izmantot tīmekļa standartus izstrādes procesā, izskaidrojot, kādēļ tie ir nepieciešami un vērtīgi;
- Tāpēc arī klienti (līdz ar to arī izstrādātāji) nejūt vajadzību ieviest tīmekļa izstrādes standartus.
Bet beigsim gausties, nav tā situācija nemaz tik bēdīga - arvien vairāk un vairāk jaunās interneta mājaslapas tiek taisītas, vadoties pēc tīmekļa standartiem, biežāk ir pamanāmi darba sludinājumi, meklējot tīmekļa izstrādātājus, kas pārzina CSS un DOM. Un pats galvenais - Latvijas blogosfēra aktīvi diskutē gan par Web 2.0, gan interneta mārketingu, gan tīmekļa standartiem, vienlaikus pati plešoties platumā un iegūstot lielāku rezonansi.
Tā kā skats nav nemaz tik bēdīgs, atliek tikai turpināt iesākto ceļu, tiecoties pēc valīda, semantiska koda, kas vienlaikus mājas lapām nodrošina arī pieejamību un lietojamību, neatkarīgi no tā, kā un ar ko lapas apmeklētājs aplūko mājas lapu.
Autors: Kārlis